Visu un Neko

Nekas man ir uzklupis
Ar jaunu sparu
Tas negrib
Lai es kaut ko daru
Bet es!
Gribu, gribu, gribu
Rasties no Ādama ribas
Būt sieviete
Vai kaut kas
Nav nozīmes
Bet Es!
Kuram Ir
Nevis Nav
Nekā
Par Sevi
Saucama

Tukšumā
Āāāāā
Es joņoju uz riņķi
Kožu sev astē
Tik neizturami
Ir atkal būt te
Kur jāaizmirst par sevi
Vēl vairāk
Ak, nē!

Es gribu radīt Mākslu
No Nekā
Vai varētu vismaz tā?
Tam jābūt savienojamam
Iespējamam, nedalāmam
Patiesam
Cik nu es saprotu
Ar vienu kāju tukšumā
Ar otru formā
Esot
Soli pa solim
Es cenšos kā protu
Tā nav mana disciplīna
Un norma
Jo Visu gribu reizē ar Neko
Džekpotā solīto

Bet kuru gan tas interesēs
Kad es
Vienkārši un sirsnīgi
Par sevi pasmieties spēs
Un jau tagad
Man gandrīz vai jāsmejas
Es turos
Bet Lielie Smiekli ir lipīgi
Nezinīša brīvības
Prieka cienīgi

Nav komentāru

Komentēt