un šajā mirkļa vājumā es rakstu tev tā (baidoties sūtīt zinot, ka pēc paisuma es atkal došos bēgumā bet tu to pārvērtīsi nesolītā apsolījumā) es negribu būt ar tevi ilgās un cerībās tās ir mokas es gribu būt ar tevi tuvās saderībās just tavas rokas pieskārienu balsi sirdi dzirdi? es negribu būt šķirti ... bet dzīves plūdums ir kā upe tev jau nu tas būtu jāzina ka dubļi un krāces straumes un kritumi mūs stiprina bet saldā veldze upes deltā ik reizi apliecina neviena cīņa nekad nav velta