Kopš ierašanās Marokā manu uzmanību starp visām citām šeit lieliski redzamajām 1000 & 1 nakts pasakas zvaigznēm piesaistīja kāda pavisam spoža un pavisam zemu pie horizonta.

Ar savām izcilajām astronomijas zināšanām (Lielie Greizie Rati un Piena Ceļš) tālāk netiku par vienīgo absolūti izfantazēto minējumu – Venēra? Visticamāk tāpēc, ka šo planētu man jau dikti sen gribas ieraudzīt. Latvijā to pazīstam kā rīta zvaigzni – veco, labo Auseklīti. Un astroloģiski man ar Venēru ir itin cieša saikne.

Tā nu katru vakaru tas spožais punkts atkal uz mani skatās. Turklāt, pēc Marokenrola ierodoties mājās, tas izrādās ieņēmis labāko vietu – okeānā, tieši pretī mūsu balkonam. Ļoti uzstājīgs. Sāku sveicināties, vēl anonīmi.

Beidzot neizturu un ielādēju telefonā SkySafari (aplikācija, kura ekrānā parāda zvaigznājus un planētas), izrādās, jā, patiešām – pati Venēra, šajā gadījumā Rieteklītis. Ooo, nu tad beidzot – esi sveicināta!

Auseklītis jūriņā

Baltā putu gabalā

Latviešu dainās Ausekļa vārds izmantots, lai skaidrotu Visuma norišu būtību un secību, tostarp arī pāratdzimšanu, kas ir viens no lielajiem Visuma likumiem. Mūsu senči izvēlējās Venēru, lai simbolos ietērptu ļoti būtiskas ziņas par Visuma procesu cikliskumu. Izejot pilnu apriti, Venēra atnes gaismu. Pāratdzimšana vienmēr notiek caur ūdeņiem- upi, jūru, Visuma okeānu. Dainās jūra un jūras putas ir pirmviela, kur notiek Visuma vielas uzkrāšana, pārveidošana un jauna radīšana (no e-misterija.lv).

Auseklīšus starp citu te ieraugu arī uz mūsu dzīvokļa grīdas flīzēm, griestu ornamentos, paklājos…

Man patīk zīmes 🙂