Kā Tu jūties?

Kā rudens.

Kad gaismas maz un arvien vairāk tumsas.

Kad kailums mulsina un klusums dārd.

Kad aukstums stindzina un tukšums biedē.

Kad nāve tuvojas un apskaut sāk.

Bet lielais apsolījums vilina un dzelmē aicina.

Es aizbēgt nevēlos, vien ļauties Dieva dziesmai mūžīgai.

Kas savādi man atgādina mani pašu.

Es izkusīšu pavasarī līdz ar sniegu

Un atmodīšos bērza pumpurā.

Lai turpinātos Pasaulē no jauna.