Arhīvs
27. oktobris, 2022 pl. 8:35,
Nav komentāru
Viņa:
Ko Tu gribi, Vilks
Kad pielavies tik klusi
Neaicināts
Un bez atļaujas iegūsti
Nespēlējies ar mani
Kā bērns ar porcelānu
Neplēs manas vātis
Savaldi savu tumšo pusi
Es grasos iet ziemas guļā
Bet Tu kāp man uz astes
Labāk nemodini Pūķi
Kad viņš ir dusmīgs
Kad neesi gana drosmīgs
Jo es meklēju tevi
tavas acis, kuras mani ierauga
tavus pirkstus, kuri man pieskaras
tavus smieklus, kas mani piepilda
tavu smaržu, kura manī iesūcas
Jo es gribu tevi
Darot pāri sev
Es tevi izdzēsu no feisbuka
un aizvācu prom no acīm
Bet ne jau no sirds
Dzīvo tur rāmi
Es negribu tevi pazīt virtuāli
Un barot savas ilgas
Es gribu tikt tev cauri un pāri
Tu varbūt esi gana vīrišķīgs
Lai ar plinti krūmos sēdētu
Vai citiem gar degunu vicinātu
Bet ne tik ļoti
Lai ar Sievieti
Sevi konfrontētu
Metam mieru
Viņš:
Ar vienu soli
Pielavos
Ar otru sabradāju
Ar smaidu iekšā
Tieku
Tad ilkņi atsedzas
Un līdzko pavards
Silts
Un silta sirds
Sāk kaukt no
Tumsas
Balss
Atvaraini gārdzoša
Aiz astes velk
Ar nagiem plēš
Noturēties vien
Ar zobiem
Tevī
Tavā miesā
Tavā sirdī
Izrauts gabals
Kamēr dzīst
Es zūdu
Slēpnī
Bet šķita jau
Ka tik mazliet
Tā drusciņ
Nepavisam daudz
Ka nesāpēs
No sava kalna
Gala
No dziļā meža
Tumšā
Es ar gaisa
Skūpstu
Tavas rētas
Laizu
Kad dzirdi mani kaucam
Lavamies un smilkstam
Tumsā dusmās bailēs
Liesmas netērē
Es lielos tālos
Lokos iešu
Tik sajust
Purnu pametot
Pa vējam
Ka elpo
Pametot
Pa vējam
Dusi saldi
Pametot
Pa vējam
Pametot
Mieru
Metot
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.