Izrādās ir arī tāda! Bilžu nebūs 🙂

Šajā dienā kā reiz ejam ar Maritu izmēģināt hammamu – vietējo publisko pirti. Puiši aptuveni jau izstāstījuši, ko gaidīt, bet, tā kā viņi paši bijuši tikai vīriešu pusē, līdz galam nezinām, kas un kā. Pie kases lodziņa apmeklējumam klāt piepērkam masāžu pa 5ls, un mums tiek iedots masāžas cimdiņš + želejveidīgs receklis – ziepe, kas ož pēc veļas ziepēm, bet esot no olīveļļas. Tiek pasaukta liela, melna un dūšīga marokāniete, kura uzņemas rūpes par mums – iedod zilus plastmasas spaiņus, smeļamos traukus un virza mūs dziļāk iekšā. Pirts pilna ar marokāņu sievietēm! Forši! Smaidu, grozu galvu, skatos apkārt, kas jādara. Noģērbjamies peldkostīmos, bet mums naski tiek atšņorētas augšiņas (paliekam bez bra) un norādīts, lai visu atstājam ģērbtuvē.

Principā hammams ir tvaika pirts (bez redzama tvaika) – 3 telpas ar “it kā” 3 dažādām temperatūrām (neviena nav pārlieku karsta). Uzpildām vidējā telpā savus spainīšus ar ūdeni un sēžamies zemē gar sienu blakus pārējām sievietēm. Tikmēr pirtī uzradušās vēl 6 turistas, ar kurām solidāri sasmaidāmies. Joprojām nesaprotam un grozām galvas – ko tālāk…sākam lēnām iesvīst, kad mums katrai klāt ķeras pa marokāņu sievietei, man trāpās tā pati Big Mama.

Šo masāžu drīzāk varētu saukt par beršanas procesu, lai gan džeki tiekot arī normāli lauzīti un dauzīti. Pēc pāris minūtēm man paliek kauns, jo kārtu kārtām nāk nost sazinkas – vecā āda, netīrumi, putekļi, tai skaitā visa mēneša iedegums. Sirsnīgi ar aso cimdu tiekam noberztas no visām malām, āda normāli sāp. Ja būtu paņēmušas šampūnu, arī galva tiktu izmazgāta. Marita vēl kaut ko sevis mierināšanai ieminas par limfodrenāžas masāžu un asinsrites uzlabošanu. Es, protams, piekrītu. Ja vien nebūtu jāsēž / jāguļ zemē, kur visas dāmas noskalo savus netīrumus, viss būtu super.  Bet es noskatu, ka citām tāpēc līdzi ir savi plastmasas soliņi vai gumijas paklājiņi, citas skrubējas ar hennu un tamlīdzīgiem maisījumiem. Kopumā procedūra aizņem 30-40 minūtes, tiekam vēl kārtīgi noskalotas – aplietas no spaiņa ar ūdeni, dušu te nav. Viss. Varam iet ģērbties.

Nolemju vismaz reizi mēnesī atkārtot šo procedūru un ierobežot saules vannas. Marokāņi paši pirtojoties reizi nedēļā, un man nav ne mazāko šaubu par šī procesa veselīgumu un lietderīgumu. Āda sasārtusi maigi rozā, aplaimojam to vēl ar argāna un olīveļļas maisījumu un dodamies mājās – vieglas, tīras, pacilātas. Ar bra!