Ceļš

31. decembris, 2020 pl. 11:24, Nav komentāru

Sniegs ir nokusis, bet gaišums sirdī palicis

Dievs mani kā mazu bērnu pie rokas ir paņēmis

Un ved ārā tumsā pirms rīta ausmas nenoguris

Es nevaicāju, kur, kāpēc, cik ilgi…

Kaut ceļš šķiet neskaidrs un tāls

Es aplūkoju savu Pavadoni tuvāk,

Un viņa vaigs ir rāms

Es ticu viņam arī tad, kad klūpu,

Jo maigi tieku piecelta arvien

Mēs ejam ilgi, un es vairs par to nedomāju

Nav vairs ne sākuma, ne beigu,

Ne steigas

Ir tikai ceļš, kurš top par manām mājām

Nav komentāru

Jaunākie ieraksti