Song of Myself
14. marts, 2022 pl. 19:25,
Nav komentāru
Patiesi laimīga cilvēka smaids.. kaut uz mirkli, bet ar to pietiek ilgam laikam.
Pasaule no iekšienes ir daudz lielāka nekā no ārienes raksta mans iemīļotais Ričards Rors, un es saku, ka iekšējā pasaule ir tikpat bezgalīgi skaista cik ārējā, un otrādi.. kad mēs tās neatdalām.
Pateicībā būt, just un pieredzēt!
Maģiskums ir visapkārt un visiekškārt!
"Song of Myself" by Walt Whitman
I celebrate myself, and sing myself,
And what I assume you shall assume,
For every atom belonging to me as good belongs to you.
I loafe and invite my soul,
I lean and loafe at my ease observing a spear of summer grass.
My tongue, every atom of my blood, form’d from this soil, this air,
Born here of parents born here from parents the same, and their parents the same,
I, now thirty-seven years old in perfect health begin,
Hoping to cease not till death.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.