Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Elīna Žagare
  • Sākums
  • Grāmatas
  • Prakses
    • Dziļā klausīšanās
    • Klusuma skola
  • Soul writing
    • 2025
    • Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi
    • Mākslinieka ceļš
    • 2024
    • 2023
    • 2022
    • 2021
    • 2020
    • senas dzejas
  • Piedzīvojumi
    • Marokenrols
    • Santjago ceļš
      • Galerija
    • Roņu sala
  • Kolāžas
  • Par mani

Daudz laimes dzimšanas dienā!

14. maijs, 2022 pl. 2:35, Nav komentāru
Šonedēļ pirms kādas intervijas man vaicāja, kas es esmu un kā mani pieteikt.. es nevarēju atbildēt uz šo jautājumu. Nekas mani nedefinē un es nespēju ne ar ko identificēties.. visas lomas, maskas, vārdi un nosaukumi vienkārši izslīd caur pirkstiem kā ūdens. Jau kādu laiku es esmu nekas un es varu būt jebkas.. bet droši vien varu būt arī kaut kas, ja vajag.

Manas dzīves melodijā šobrīd "skan" viens no svarīgākajiem un izteiksmīgākajiem elementiem – pauze. Klusums.  Mūzikas teorijā māca, ka ir nepieciešams pareizi izturēt nošu ilgumu un pauzes, un to “garums” atšķiras. Tā kā es neesmu šīs melodijas autors, es tikai klausos.  Un ļauju sevi spēlēt.. skanu.

Pa ilgiem laikiem mans vasaras kalendārs ir pilnīgi tukšs. Biedējoši tukšs. Nekādu retrītu, nometņu, pasākumu. Nekādu pieturas punktu, kas līdz šim mani vilkuši uz priekšu. Brīva vasara? Ārprāts! Prāts steigšus grib mesties palīgā un aizpildīt laiku un telpu…  bet viņš jau zina, ka man vajag tikai elpu.

“Pūķu triloģijas” (manas dienasgrāmatas) otrā daļa ir noslēgusies un trešā jau gaida savu kārtu. Vēl tukša, neuzrakstīta. Kaut kas beidzas un kaut kas atkal sāksies. Pauze. Tukšums. Kā diez viņi to domā - pareizi izturēt?

Kolāžas kļūst lakoniskākas, baltie laukumi neaizpildīti, vai drīz paliks balta lapa - ne vārdu, ne attēlu? Tādas lapas šķiet jau man ir bijušas.. un vēl būs.

Ir 02:25 pēc Gustavo (lai piedod Arstarulsmirus) koncerta un es neguļu. Vēl viļņojos, bangoju. Tur kaut kas Bija. Es jūtu. 

Es šovakar iztēlojos, kā būtu būt  - tur, uz skatuves. Man šķiet, ka man patiktu. Un mans nabaga Ego gandrīz aizrijas ar tēju un nokrīt no krēsla. Krata man ar pirkstu: "Tu!! Nemaz nedomā…man to nodarīt". Bet Nebēdne Meitene tikai smejas...

Es šodien arī iztēlojos, cik forši būtu, ja es mācētu “rakstīt mūziku” ar saviem vārdiem. Kaut kāda iztēlošanās diena. Ņemot vērā, ka es nepazīstu ne notis, ne mūzikas instrumentus. Nu un… ?

Es satraucos par sīkumiem, bet nesatraucos par lielām lietām. Vai tad kāds neteica, ka jābūt otrādi? Es satraucos arī par to, ka es nesatraucos. Es iedzeru Nervus tēju un saku bezmiegam – Čau! Ko vēlies pavēstīt?Dienas laikā mēs parasti guļam, bet naktī pamostamies. Dienas laikā mēs varam no sevis aizbēgt, iejusties lomās un iztērēties sīkumos, bet vai varam paslēpties naktī? Vai Viņa ļauj Tev gulēt - Tava zem(es)apziņa?


Vislabāk man patīk maijs. Droši vien tāpēc, ka man ir dzimšanas diena. Un arī tāpēc, ka ir pavasara pilnbrieds.. vēl ir gaidas, tiecība, rosība, atmoda, plaukonis un Ziedonis. Smaržonis. Jutonis.

Daudz laimes jums manā dzimšanas dienā!
Daudz laimes Maijā!


Stargazer | Golden Dawn Arkestra



Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Pret straumi
    1. aug. 2025
  • Šodien
    27. maijs 2025
  • Ko man tagad darīt?
    27. maijs 2025
  • Testosterons
    24. maijs 2025
  • Endorfīni
    23. maijs 2025
  • Kortizols
    21. maijs 2025
  • mirkļa vājumā
    19. maijs 2025


Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Log in

Incorrect password.




Forgot password?
Create an account
Login to existing account
My orders
My reviews
My details
Log out
  • Grāmatas
  • Prakses
  • Soul writing
  • Piedzīvojumi
  • Kolāžas
  • Par mani