Dzīve kā eksāmens | Teorija vs Prakse

9. septembris, 2022 pl. 15:23, Nav komentāru

Pēdējā laikā tik daudz domājot par eksāmeniem, man sūri nācās sev atzīt, ka es visu dzīvi esmu uztvērusi, kā eksāmenu - kur ir tikai pareizi vai nepareizi, atrisināts vai neatrisināts, nolikts vai nenolikts. Attiecības, darbu, personisko izaugsmi. Un skaidrs, ka nemitīga eksāmenu likšana ir stipri nogurdinoša.. nav laika dzīvot, ja visu laiku kaut kas jāpierāda - sev, citiem, Dievam. Protams, dzīvot ir mācīties un es ticu, ka dzīve patiesi ir viens Liels Eksāmens, taču tādā gadījumā man ar steigu ir jāpārvērtē savs Eksāmena uztveres koncepts - vai tas ir visu vai neko, uzvarēt vai zaudēt, vai nu vai, kā cīņa un sacensības, kā līdz šim… vai arī… kaut kas pavisam jauns, ko vēl nepazīstu. Citādi tāda samocīta tā skaistā Dzīve.

Vai tiešām Nelietīgais Dievs un Dzīve mani visu laiku testē un es kā Muppet show varone raustos diedziņos un cenšos izdzīvot vai es tomēr pilntiesīgi un pilnvērtīgi piedalos šajā saspēlē… Es jau te esmu bijusi un atkal esmu atgriezusies.. acīmredzot, lai atsvaidzinātu īso atmiņu un nostiprinātu zināšanas. Es zinu, ka izšķiroša nozīme ir perspektīvai un skatu punktam. Un es zinu, ka man tas atkal būs mazliet jāpamaina.

Šorīt uzdevu sev ļoti svarīgu jautājumu - vai es esmu gatava nenokārtot ne tikai mazos, bet arī Lielo Dzīves eksāmenu? Vai es esmu gatava nebūt gana laba Dievam? Jo visi pārējie, tai skaitā es pati, no kā izpelnīties uzmanību un novērtējumu ir jau “izslimoti”. Vai es varu pieņemt, ka Es pati un Dievs mani (ne)mīlēs, ja es pieļaušu kārtējās simts kļūdas? Likmes ir lielas.

Taču varbūt nenokārtotam eksāmenam ir tikpat liela vai varbūt pat lielāka nozīme, kā nokārtotam? Nekad neradītiem bērniem, neizdevušamies attiecībām, neveiksmīgai karjerai, nekad neuzceltai mājai, nenopirktai mašīnai, nerealizētām idejām, sabeigtai veselībai.. tik daudziem neskaidrajiem dzīves elementiem.

Un katram būs sava atbilde uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem - un tās visas būs pareizās. Jo visam ir nozīme, viss skaitās un piederas! Crazy shit…

Man, teicamniecei, tik ļoti gribas nokārtot visus eksāmenus, ko dzīve piespēlē, ka šķiet tagad dzīve man piespēlē tos nenokārtojamos.. Vai es varēšu to pieņemt? Vai var būt nokārtots eksāmens, to nenokārtojot.. ? Galva griežas, mans prāts ir par plakanu un šauru, bet es jūtu, ka tur kaut kas ir.

Es teoretizēju, kā saprotiet, un teorijā mēs visi esam spēcīgi - audzināšana un izglītība mūs tam labi sagatavo, bet, kad nonākam līdz praksei, tīri cilvēciski aizmirstam atslābt un ieelpot. Paturpinot vakardienas domu - baidoties “izkrist” pa dzīvi, tiek patērēta milzu enerģija, tā vietā, lai to novirzītu kaut kā radīšanai un priekam. Taču viens ir to zināt teorijā, otrs iemiesot praksē.

Visādā ziņā mazi jautājumi aizved pie lieliem, un otrādi.

Diemžēl es esmu nepacietīga - es spiežu pumpas pirms laika.

Vai es esmu gatava nebūt Čempions un spēlēt tikai otrā, trešā un ceturtā plāna lomas?

"Life’s not about being perfect. It’s about getting involved in this great wrestling match. We get wounded in the hip, like Jacob (Genesis 32:26), and we limp the rest of our lives, but we’re not worried about the wound. We’re utterly confused, but we’re not confused by our confusion. We can live with our confusion now because, behind it all, we know.

Once we have experienced the Grail—our soul, our True Self, God-in-us—we still fall short. We betray others and ourselves. We fail to live our own truth. We act contrary to our values and beliefs. We are hypocritical, lazy, lustful, and all the rest. But we are also trapped in the truth. As Jeremiah says, it burns within us (20:9). We know it’s the truth, even though we can never live up to it. Henceforward the only sin would be to deny that it is the truth. Trying to live up to it is the rest of the Grail journey." (R.Rohr)

Dzīve kā eksāmens | Teorija vs Prakse

Nav komentāru

Komentēt

Pirkumu grozs