Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
Elīna Žagare
  • Sākums
  • Grāmatas
  • Prakses
    • Dziļā klausīšanās
    • Klusuma skola
  • Soul writing
    • 2025
    • Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi
    • Mākslinieka ceļš
    • 2024
    • 2023
    • 2022
    • 2021
    • 2020
    • senas dzejas
  • Piedzīvojumi
    • Marokenrols
    • Santjago ceļš
      • Galerija
    • Roņu sala
  • Kolāžas
  • Par mani

Kā es (ne)nokārtoju eksāmenu #3

27. septembris, 2022 pl. 14:15, Nav komentāru
Šodien es uz savas ādas (jeb drīzāk visā ķermenī) pieredzēju (nevis uzzināju) trīs lietas:
1. Nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk.
2. Neveiksmīgiem eksāmeniem var būt dažādas gradācijas - labi nenokārtots, vidēji nenokārtots un slikti nenokārtots. Un katrs ved savos dziļumos.
3. Ir zaudējumi, kas patiesībā nav zaudējumi, jo ar tiem var iegūt daudz vairāk par uzvaru.

Ja pagājušo reizi es labi nenokārtoju eksāmenu, tad šodien bija sliktā diena. Otrajā minūtē eksāmena laukumā nogāzt moci ir pamatīga neizdošanās, jo principā tu pat neesi ticis līdz kārtošanai.. līdz tam, ka esi centies un vismaz izgāzies ar godu. Šodien es izgāzos ar “negodu”, jo nogāzt moci līdz šim man bija izdevies tikai pašās pirmajās mācību reizēs.

Es nezinu, kas tas par mazohismu, bet mēs, divas dāmas, kuras šodien mēģinājām kārtot eksāmenu jau trešo reizi, pirms tā viena otrai pilnā pārliecībā teicām, ka ar šo arī mums pietiks, taču pēc neveiksmes attapāmies pierakstījušās uz nākamo - pēdējo reizi [vismaz šajā sezonā]. Es esmu gatava neturpināt. Taču kaut kas turpina mani.

Viss šis pasākums ir viens no maniem iespaidīgākajiem, dārgākajiem un transformējošākajiem “retrītiem” dzīvē un es nenožēloju nevienu (Kalvja) centu par iegūto pieredzi. Starp citu tā bija viņa dzimšanas dienas dāvana man, cik gan simboliski sāpīga un svētīga tā piedzimšana. Šajās dienās tieši pārmetu viņam, kāpēc viņš mani uzsēdināja uz tā moča un pierunāja likt tiesības, es taču būtu varējusi baudīt mierīgu vasaru un iztikt bez šiem stresa pārpilnajiem brīžiem un sāpīgajām mācībām. Kā tad!

No rīta uz eksāmenu es braucu kā uz nošaušanu.. vai pakāršanu, jo es jutu, ka šis Stāsts vēl nav beidzies.. un kaut kas liek turpināt - iet nenovēršamajā bojāejā. Es neko nekontrolēju, es nekas neesmu un es zinu, ka jāmirst. Ego nepieprasa uzvaru un aizsardzības mehānismi nestrādā, vien grūta samierināšanās un padošanās. Taču ne vienaldzība, drīzāk paļaušanās, jo der gan uzvara, gan zaudējums, un katrai būs sava Skola. Man tikai jāierodas Visā Savā Visumā, Patiesībā un Pazemībā. Ar lepni paceltu galvu pieņemt Sakāvi. Ne tikai uz motocikla :)


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Šodien
    27. mai. 2025
  • Ko man tagad darīt?
    27. mai. 2025
  • Testosterons
    24. mai. 2025
  • Endorfīni
    23. mai. 2025
  • Kortizols
    21. mai. 2025
  • mirkļa vājumā
    19. mai. 2025
  • Serotonīns
    19. mai. 2025


Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

  • Grāmatas
  • Prakses
  • Soul writing
  • Piedzīvojumi
  • Kolāžas
  • Par mani