Atvadas
2. oktobris, 2022 pl. 8:47,
Nav komentāru
Es Neko vairs nemeklēju
Jo esmu atrasta
Savā visvājākajā vietā
Man grūti to pieņemt
Un es vēl cīnos
Jo “meklēt” ir bijis kā sirds
Kas pumpē asinis
Apstāties šķiet nāve
Kardiogrammas taisnā līnija
Tukša, klusa, nezināma teritorija
Ko darīt, kad nav jāmeklē?
Kā tikt galā ar vainas sajūtu un nemieru
Jo “meklēt” ir bijis dzīves jēga
Un tagad tā nav
Ir grūti izkāpt no šūpolēm
Pie kurām tik ļoti jau pierasts
Dzīve šķiet sastingusi
Ziemas guļā
Rudens, māci man mieru
Un atvadas
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.