Uz grimstoša kuģa
18. oktobris, 2022 pl. 10:20,
Nav komentāru
Tas, ko mēs dzirdam, ne vienmēr ir tas, ko otrs saka. Es pat teiktu, ka reti.
Kļūda domāt, ka mums vienam otru būtu jāsaprot, kad vienīgais, kas mums ir jādara - jāmēģina sajust.
Sajust kopīgo un vienojošo. Nevis redzēt tikai to, kas atšķir un šķir. Cik pasaule tad būtu citādāka.
Šonakt sapnī biju uz grimstoša kuģa.
Vēl nevaldīja panika, bet bija manāma trauksme.
Mēs tekalējām, kā skudras, meklējot sev vietu.
Zinādami, ka nenovēršamais tuvojas.
Ūdens vēl nebija redzams, bet visi zināja, ka ir sūce.
Mēs vēl bijām augšā un baidījāmies no tā posta lejā.
No brīža, kad ūdens skalosies jau mums pie kājām.
Es nezinu, vai tas ir tikai par manējo vai par mūsu kopīgo kuģi.
Bet pamostoties man ir tikai viens jautājums - kas ir labākais, ko es varu darīt šodien?
Un Tu?
Sara Parkman | Kyrie / Sjung, syster sjung!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.