Greizie spoguļi | Par projekcijām

Kā dzīvot?
Kad beidzot noņem
Greizo spoguļu brilles
Un viss rādās tik parasts

Kā dzīvot?
Kad atsakies
No garšas pastiprinātājiem
Un viss šķiet tik pliekans

Kā dzīvot?
Kad neīstums mirst
Bet īstums vēl nav piedzimis

Kā dzīvot?
Aizejošā skumjās
Atnākošā neziņā

Kā dzīvot?
Kamēr skatiens
Noskaidrojas

Es runāju par projekcijām. Jau vairākus gadus man aktuāla tēma. Pilnīgi visiem aktuāla tēma, arī ja par to neko nezināt tāpēc atļāvos patvaļīgi patulkot "Carl Jung, the Shadow, and the Dangers of Psychological Projection" 

"Junga vārdiem tās ir neizbēgama un nepieciešama (tātad dabiska) cilvēka psiholoģiskās attīstības sastāvdaļa, jo ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību mēs varam iegūt izpratni par elementiem, kas mīt mūsu zemapziņā.

Taču ir nepieciešams atpazīt savu projekciju subjektīvo izcelsmi, izņemt tās no ārējās pasaules un integrēt šos mūsu personības elementus savā apziņā. Pretējā gadījumā tie veido psihes sfēru, ko Jungs sauca par Ēnu. Savukārt Ēna aktīvi ietekmē mūsu personību un ietekmē mūsu uzvedību neskaitāmos neparedzētos veidos. Visu, kas ir neapzināts sevī, mēs atklājam savā kaimiņā.. vai dabā.

“Skumjā patiesība ir tāda, ka cilvēka īstā dzīve sastāv no nepielūdzamu pretstatu kompleksa — diena un nakts, dzimšana un nāve, laime un posts, labais un ļaunais. Mēs pat neesam pārliecināti, ka viens gūs virsroku pār otru, ka labais uzvarēs ļaunumu vai prieks uzvarēs sāpes. Dzīve ir kaujas lauks. Tā vienmēr ir bijis un vienmēr būs." (Karls Jungs, Approaching the Unconscious)

No daudzajām metaforām, ko izmanto, lai aprakstītu dzīvi, kaujas metafora ir viena no piemērotākajām. Šajā cīņā mēs paši esam gan mūsu lielākais sabiedrotais, gan lielākais pretinieks, un starp tiem mūsu personības elementiem, kas virza mūs uz priekšu personīgajā izaugsmē, un tiem, kas mūs kavē, pastāv dinamiska spriedze.

“Labo un ļauno atdalošā līnija šķērso katra cilvēka sirdi” (Aleksandrs Solžeņicins)

Ir vajadzīga drosme, lai stātos pretī savām vājībām un tumšajām īpašībām, taču tas ir ļoti svarīgi dzīves cīņā, jo nespēja stāties pretī savai ēnai ļauj šiem elementiem brīvi izplesties un kontrolēt mūsu dzīvi. Pārāk daudzi cilvēki nevēlas atzīt savas būtības destruktīvo pusi. Izmantojot dažādus psiholoģiskās aizsardzības mehānismus, viņi dara visu iespējamo, lai neatzītu savas kļūdas un vājības.

Mums ir jāatklāj sava ēna. Pretējā gadījumā mēs tiekam ierauti pasaules karā, lai ieraudzītu, kādi nezvēri mēs esam. (Karls Jungs, Visions: Notes of the Seminar Given in 1930–1934)"

Individuācijas procesam ir vajadzīgi daudzi gadi, drosme, neatlaidība un žēlastība. Un tas nekad nebeidzas. Un tagad es zinu vēl vienu iemeslu, kāpēc mēs negribam noņemt projekciju brilles… jo tāda dzīve (bez evolūcijas procesa izraisītajiem stimulantiem un kairinājumiem, dziņām, kas pārtop kaislībās) sākotnēji var šķist pliekana, neinteresanta, garlaicīga un bezjēdzīga… Kad esi bijis atkarīgs no ikdienas kaislību devas, dzīve var šķist trula. Kaut arī apzinies, ka tā nav. Kaut arī apzinies Visa jēgu.

Nav komentāru

Komentēt