Laime

Pusmūžā
Es nonācu
Ceļa sākumā

Tā ir laime
Atbraukt mājās un pusnaktī ēst pasaulē garšīgāko sautējumu
Tā ir laime
Rītausmā apsēsties uz sava meditācijas spilvena un vienkārši būt
Tā ir laime
Dzert savu rīta kafiju pie dienasgrāmatas pirms visi citi modušies
Tā ir laime
Sagaidīt un sveicināt jaunu dienu
Tā ir laime
Atgriezties savā komforta zonā, kur viss tik (pa)redzams
Man citas laimes nevajag, tik šīs
Mazās, parastās, ikdienišķās
Šeit nevis tur
Tagad nevis tad
Vienmēr
Mājās
Būt

Tagad es zinu, kāpēc man par šo bija jāatdod visi iekrājumi… un es atdotu vēl.

Nav komentāru

Komentēt