Viņš izturēja visus pārbaudījumus Augstos kāpienus un zemos kritienus Manas vētras un ugunsgrēkus Manas stihijas un izvirdumus Manus Pūķus un Princeses Manas projekcijas un pārneses Atraidījumus
Ilgi es dzinu viņu prom un pati bēgu Nekad nelaidu līdz galam klāt Vienmēr izstieptas rokas attālumā Jo kaut kur pie horizonta Noteikti ir tas Īstais, Vienīgais Dvēseles radinieks Ar kuru runāsim vienā valodā
Es nemāku mīlēt es kliedzu Es nemīlu tevi tā, kā jāmīl Tā, kā tu mani mīli, tik nesavtīgi Es mīlu citu Mēs nevaram būt kopā Nekādā gadījumā
Ilgi es mētājos starp Viņš nav man gana labs Un Es neesmu viņam gana laba Viņa mīlestību uztvēru kā vājumu
Viņš nav gana vīrišķīgs Viņš ir pārāk empātisks un jūtīgs Viņš neko nesaprot Izbijis alkoholiķis un līdzatkarīgais Pielipis man kā dadzis Nekad nav bijis nevienā retrītā Un netic manai Dvēselei un Dievam!
Tad kā viņš var mīlēt un mīlēties kā Dievs?
Bet viņš ticēja Viņai Un viņš ticēja Sev Viņš juta un ļāva visam būt Viņš ļāva sevi plosīt un ārdīt Un viņš ļāva viņiem abiem dzīt
Viņš pieņēmās viņa spēkā Viņa pieņēmās viņas spēkā Caur tumsas cirtieniem un brūcēm Caur gaismas vizošajām sūcēm
Kā Liela Dāvana viens otram Mēs esam, kad sastopam Un kopā topam
Ja nenobīstamies attiecību pārbaudījumus, tie var pārvērsties pāru baudījumā.