Es iekritu ūdenī Skrienot no kalna lejā Glābjoties un bēgot Taču nokļuvu Pūķa ceļā Viņš peldēja manā virzienā Majestātisks un varens Pirmajā izbīlī šķita, ka tās ir beigas Un vienlaikus es nevarēju atcerēties Ko tas man atgādina Viņš šķita pazīstams Bet man nebija laika domāt Es saucu viņu palīgā Manu draugu glābšanā Kas bultu cauršauti Krituši laumu gūstā Un nākamajā mirklī Mēs skrējām pa mežiem Atpakaļ kalnā augšā Atjaunot taisnīgumu Kamēr es neticībā un izbrīnā Bez elpas un satraukumā Godbijīgi lūkojos uz augšu Savā krietnajā un diženajā Sabiedrotajā