es dzīvoju dubultdzīvi starp trīs leņķiem no kuriem neviens nav taisns dažādmalu vai vienādmalu neredzu tiem galu izlokoties starp mediānām balansējot uz riņķa līnijām ejot pa pieskari, sekanti un hordu defilējot pa bisektrisi kā šaurleņķu direktrise kad platāka un patiesāka vairs nevaru būt cenšoties personalizēt, personificēt bezpersonisko, transpersonisko nokļūt centrā caur, aiz, ārpus nekā tukšumā
un nesaki man necenties, nepūlies tā jo tu nezini, kā visas pasaules sāpes sāp un mīlestība kas ar ciešanām komplektā nāk
par to nerakstīs vakara ziņas jo tur nav ne miņas no dvēseles un gara mana zviedru ģimenes bara kuru noslēpumi atklājas meklējot mājas sarežģītā, iekšējā ceļā garazinātņu ģeometrijā un kuru žēlastība progresē apgriezti proporcionāli manam Es