Dvēseles terapija | Tomass Mūrs

Jūs kļūstat terapeits, vispirms iepazīstot sevi un tad saprotot, kas notiek cilvēka dzīvē kopumā. Jūs pats esat galvenais darbarīks un nekad nevarat uzzināt pilnīgi visu par to, kā darbojas cilvēka prāts un kas esat jūs pats.

Labs terapeits daļēji ir filozofs un daļēji - pat teologs, tiesa gan - saglabājot neitrālu nostāju, jo dvēsele ir saistīta ar lielajām, neatrisināmajām dzīves mīklām.

Dvēseles piedzīvojumi ir daudz vērienīgāki nekā ierasto dienas gaitu epizodes. Tāpēc es vienkāršajās, burtiskajās ikdienas dzīves detaļās vienmēr cenšos saskatīt lielāku stāstu (ko nav iespējams izstāstīt). Es mēģinu zem virskārtas saklausīt diženo un seno vēstījumu par dvēseli.

Terapeita uzdevums ir nevis vienkārši palīdzēt sakārtot ikdienas dzīvi, bet gan ieraudzīt garāku laika nogriezni un dziļos naratīvus, kas veido katra dzīvi. Mitoloģija pārvirza uzmanību no burtiskiem, personiskiem notikumiem uz dziļi cilvēcisko pieredzi.

Daodedzin māca paradoksāli apvienot maigumu un skarbumu. “Padodies un uzvari”, tur teikts.

Viedais vada tautu,
Palikdams pēdējais.
Nevēlēdamies neko sev,
Viņš zina, kā virzīt vēlmes.
Un vai gan ne tādēļ, ka negrib neko,
Viņš spēj sasniegt it visu?
/Laodzi

Tā kā simptomi rāda ceļu, tie ir ļoti vērtīgi. Nevajadzētu pūlēties par katru cenu no tiem atbrīvoties, bet gan saskatīt to dziļāko vērtību un viedumu. Simptomi nav jānovērš, tiem jāļauj īstenoties.

Terapeitam vienmēr jāsēž pēdējā rindā, no kurienes viņš var vērot drāmas norisi.

Terapeits nevar atļauties greznību dzīvot un strādāt ilūzijās, ka viss ir tā, kā izskatās, varā. Viņam nekas cits neatliek, kā sadarboties ar imagināro pasauli un tās nebeidzamo stāstu, tēlu un personību plūsmu.

Britu dzejnieks Viljams Bleiks teicis, ka viņš nav autors, bet gan tikai sekretārs. Īstie autori mājo mūžībā. Jau no paša sākuma jums jāapzinās, ka esat tikai darbinieks un sekretārs, nevis tas, kurš dziedina un glābj. Jūs esat priesteris un kalpotājs, bet ne panākumu iemesls.

Ego pataloģija pēc savas būtības saskan ar psihes individuāciju. Patrīcija Berija

Lai būtu labs terapeits, jums jāiepazīst sevi. Ne jau perfekti vai racionāli, bet dziļi.

Stipri varam būt tikai tad, ja apzināmies savu vājumu.

Terapeits, kura uzmanības centrā ir dvēsele, nepieprasa patiesumu, vien drosmīgu mēģinājumu būt klātesošam.

Psihe nav mehānisms. Problēmas ir tās modus operandi sastāvdaļa. Izturoties pret savu dvēseli kā pret mehānismu, cilvēks ar bažām gaida, kad stāvoklis atkal normalizēsies, bet ja nu, raugoties plašāk, normālais nemaz neeksistē? Tad nav nekā, ko gaidīt. Un tomēr mēs varam strādāt ar dažādām problēmām, necenzdamies par katru cenu kaut ko sasniegt. Mēs varam nesteidzīgi kavēties psihē, kur nav laika. Alķīmiķa galvenais uzdevums bija nogaidīt un novērot, sagatavot eliksīru, nevis atrisināt problēmu.

Mēs iestrēgstam, lai sajustu dvēseles klātbūtni, nevis dzīves plūdumu. Dvēseles pasaulē mēs nemaināmies, bet gan drīzāk atrodam sev citus orientierus. Mēs nekur neplūstam, jo cilvēka būtība ir viņa eksistences miera punkts.

Iestrēgšana var būt simptomātisks nirvānas sasniegšanas veids. Samsāra ir plūdums, nirvāna - apstāšanās. …iestrēgšana liecina par daudz dziļāku un pozitīvāku veidu, kā atturēties no progresa, - nirvānu. Tā ir atteikšanās no šīs bezjēdzīgās un bērnišķīgās bēgšanas no godīgas dzīves.

Pirms ieraugām pasauli ar jaunu skatienu, mums jāatsakās no ierastā domāšanas veida. Sekojot iestrēgšanas simptomam, jūs vairs nemēģināsiet kaut ko sasniegt un jūsu drudžainā hiperaktivitāte norims. Tā jūs beidzot izrausieties no mīta par varoni, kas neapzināti kļuvis par modernās dzīves sastāvdaļu. Mēs dzīvojam heroiskā sabiedrībā, kur ikviens sarežģījums pārtop problēmā, kas jāatrisina, vai ienaidniekā, kas jāuzveic.

Es varu iztēloties divu dzenbudistu vai daoistu sarunu terapijas laikā: “Mēs nevirzāmies uz priekšu. “Cik labi! Beidzot.”

Savā ziņā terapija ir garīga prakse, jo tā pieskaras cilvēka esības pašiem pamatiem.

Mēs eksistējam psihē, nevis psihe mūsos. Tas, kā iekārtojam un veidojam savu pasauli, dziļi ietekmē dvēseli, nosakot, vai dvēsele ikdienas dzīvē tiek pabarota vai mērdēta badā.

Runājot Hilmena vārdiem, tu vienmēr vēlies “redzēt cauri” burtiskajam, faktiskajam un praktiskajam, saskatot dziļākas vēlmes un problēmas. Tu virzies cauri vienam līmenim pēc otra, arvien dziļāk, nekad nenonākot līdz galam. Apziņa, ka taviem meklējumiem nav gala, nekādu atbilžu vai noslēguma, ietekmē tavu uztveri un domāšanas veidu.

Vienkārši sēdiet uz sava spilvena un neko negaidiet. Tad jūs ar laiku atgriezīsieties pie savas patiesās dabas - pareizāk sakot, jūsu patiesā daba atgriezīsies pati pie sevis. Šunrjū Sudzuki

Es nemainīgi iesaku dzīvot pasaulīgu garīgo dzīvi, kas sakņojas pasaules reliģiskajās tradīcijās, bet ne dogmās, morālismā vai piederībā kādai ticībai.

Būdami tikai cilvēki, mēs visi esam klauni, kas pēc labākās sirdsapziņas cenšas izprast dzīvi un rīkoties pareizi. Taču mēs atkal un atkal ciešam neveiksmi. Atskārsme, ka esat parasts cilvēks ar saviem trūkumiem, kurš tomēr lolo augstus ideālus un ir apņēmies darīt visu, kas ir jūsu spēkos, dāvā atvieglojumu. Šis atvieglojums paver ceļu smiekliem.

Labi psihoterapeiti ir rūpīgi iepazinušies ar savas Ēnas materiālu, tā dēļ nezaudēdami drosmi. Viņi spēj sadzīvot ar Ēnu.

Kādu dienu Ēna nostāsies jums blakus, papildinādama jūsu pasaules skatījumu un palīdzēdama strādāt ar reāliem cilvēkiem, kuriem vajadzīga gan jūsu Ēna, gan jūsu gaišā puse.

Man nekad viņš nav paticis,
bet šķiet, ka viņš mani mīl,
un es sāku saredzēt viņā labo.

Dvēsele, kā teikuši senie rakstnieki, padara mūs par cilvēkiem, turpretī gars paver mums iespēju pāraugt mūsu cilvēcisko dabu un sasniegt pārsteidzošus domas augstumus un plašumus. Gars un dvēsele ir kā iņ un jaņ - tie atšķiras un tomēr auglīgi mijiedarbojas.

Gars baro dvēseli. Lai pienācīgi aprūpētu dvēseli, daļa uzmanības jāvelta garam.

Terapeitisks dzīvesveids varētu kļūt par vispārpieņemtu normu. Mums vienmēr ir iespēja dziļi aprūpēt visu, kas nonācis mūsu uzmanības lokā. Rūpes ir ar sirdi saistīts jēdziens. Dvēsele ir intīms dziļums, mīlestība - intīma saikne.

Nav komentāru

Komentēt