Saved by the bell

Patīk brīvdienas, kad neviens no rīta nav jātriec augšā un jālamājas. Patīk, ka nav jājūtas kā kucei, kura visu laiku močī bērnus, jo ar pirmo vai divdesmit pirmo reizi pie mums nekas nenotiek (aaaa MANI NEDZIRD, NEKLAUSA, IGNORĒ, tāpēc man ir jāieņem monstra loma, lai dabūtu viņus laukā no mājas). Bieži gribas apvainoties un "tieciet paši ar visu galā", bet tad es atceros, ka esmu pieaugušais. Jā, jā - ar mīlestību vajag.. Zinu, zinu, neprotu, neprotu. Īpaši periodos, kad esi vientuļā māte un vakardienas gājiens pie friziera ir izvērties neveiksmīgs.

Patīk kurināt krāsnis un turēt māju siltu.. kaut kas arhaisks un dikti maģisks ir tajā ģimenes pavarda uguns turēšanā. It kā pati būtu pagatavojusi atnesto mamutu..

Patīk Kens Vilbers. Killbers - kā vakar pārteicos. Reāls slepkava. Vecās apziņas nogalinātājs. Mans jaunais Dievs! Bez kura man nekas cits neatliktu, kā dramatiski pakārties savā eksistenciālās krīzes zupā. Tagad tā zupa jādiferencē un jāēd. Pa kvadrantiem. Integrāli. Kā ir, tā ir. Kišmišelīnas prasmes vēl nav pazudušas. Skopums, ka jāizēd viss - diemžēl arī. Gribētos jau izliet to veco zampu vienkārši ārā, bet, kad tik daudzas reizes zīdainis no vannas ir izliets kopā ar visu netīro ūdeni, neriskēju…

Patīk sapņi. Es gan jau n-to reizi atsakos skatīties šito zemapziņas kanālu, kur rāda vecas filmas, bet īsti nemāku pārslēgt. Šonakt salamājos ar Juri Rubeni. Bail tagad uz Lūžņu braukt :) Nē, protams, bet labu Ēnas materiālu izmeta. Ko es ar to darīšu? Visdrīzāk neko. Pieņemšu (un jau zinu, ka meloju) kā neglābjamu realitāti. Es to visu zinu no galvas. Varu deklamēt.

Patīk Botičelli Venēras dzimšana manā priekšā - kailums, maigums, nevainīgums, šķīstums.. taču reizē arī kaut kas mulsinoši infantils, naivs, puella aeterna.. Meitene. Kā šī šķautne iet kopā ar dzīves zilumiem, pieredzi, grēkiem? Mans iekšējais mākslīgais intelekts uzkārās.. Nav faila. Tur ir tikai vai nu vai. Melns vai balts. Taču es esmu vainīga un šķīsta. Grēcīga un tīra. Zemiska, baudkāra, seksuāla un garīga. Melna un balta reizē. Nobriedusī Grēcīgā Jaunava. Tāpēc MI ir objektīvi aprobežots. Es viņu apmācu kā tāda subjektīvisma kurtizāne.

Bet vispār es mēģināju konspektēt savas dienasgrāmatas un rakstīt kursa darbu, taču izvairīšanās labad  - sāku rakstīt pekstiņus. Un re - pusdienlaiks klāt! Saved by the bell.

Nav komentāru

Komentēt