Elēģija

Tu meklē mani
Caur mani
Manas acis
Tavās acīs
Kas skatās tev virsū
Bet neredz
Kā neredz gaisu, kuru elpo
Ūdeni, kurā peld
Mīlestību, kurā dzīvo

Ak, ja es būtu tu
Tavām acīm redzētu
Šo brīnumu
Mazumu un lielumu
Veidojam visus vienumus
Vienu Visumu
Tā laime būtu

Mēs abi zinām
Ka tiecos tev pretī jau sen
No laika gala
Kā tu man
No sīkas sēklas šūpuļa
Cauri putekšņiem
Un nobirušām ziedlapiņām
Kvēlāku ilgu man nav
Kā ieraudzīt tevi
Šajā burtā, teikumā
Sveces liesmā
Rudens rīta dvašā
Sevis atspulgā pašā

Es aizveru acis
Un redzu
Mēs sastopamies mirkļos
Starp elpām
Līdz starp mums
Vairs nav atstarpju
Raustīto līniju uz šosejas
Tikai viena gaita
Viena dvesma
Viena redzēšana

Tu esi šeit
Modinātājs uz skolu
Dēlu siltie ķermenīši
Kafija manās artērijās
Uzkrāsotas lūpas
Jūras krastā pacelts gliemežvāks
Tu esi šis smalkais rokraksts
Melnās līnijas uz baltās lapas
Vārdi
Kuri tieši tagad
Un ne vakar un ne rīt
Top, rodas, ir

Mēs dzimstam reizē
Kad palieku tavās acīs
Nemeklēju vairs
Nenovēršos
Norimstu
Ikdienas mirkļa svētībā
Bezlaika un beztelpas 
Izredzētībā

Un kad ieraugu
Vairs nevaru neredzēt
Ka esi šeit
Kad neesi tur
Vienmēr
Mani atradis
Bet paies laiks
Līdz to sapratīšu
Iemiesošu
Jo lūkojos pēc tevis
Kā pēc brillēm
Uz sava degungala
Kā dullais Dauka
Triecoties uz zemes malu
Kā ezītis miglā
Ejot pie sava drauga
Acurauga

Redzamies drīz
Es ceru
Tikmēr Tev
Mana elēģija

Nav komentāru

Komentēt