Dopamīns

Es paturpināšu tēmu, piedāvājot ieskatu katrā no Dāvida JP Filipsa grāmatas “Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi” minētajām vielām, lai dažādotu valodu, kurā varam runāt par mūsu garīgo, mentālo un psiholoģisko labsajūtu. Taču iesākumam viens svarīgs citāts “Laimei nav ātru risinājumu, laime ir dzīvesveids.”

"Lai kļūtu par savas personības labāko versiju, ir nepieciešama pašvadības spēja, un ir četras jomas, kuras nedrīkst ignorēt, ja vēlamies sasniegt labus rezultātus - miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes un meditācija.

DOPAMĪNS /dzinulis un baudas nodrošinātājs/

Motivācija, iniciatīva, vēlmes

Pārvaldīt savu dopamīna krājumu atjaunošanu mūsdienās ir ļoti svarīga prasme - ja dopamīns nepiederēs tev, tu piederēsi dopamīnam. Dopamīna vadīts cilvēks var nomierināt savu “medību tieksmi”, ierobežojot cēloņus, kas stimulē dopamīna izdalīšanos, piemēram, izvairoties visu laiku tiekties pēc jauna dopamīna līmeņa kāpuma un tā vietā praktizējot vienkārši būšanu, baudīšanu un piedzīvošanu.  

Mums ir jāiemācās atšķirt *ātrais (soctīkli, ekrāni, video spēles, neveselīgs uzturs, patērniecība) un lēnais dopamīns (mācīšanās, lasīšana, galda spēles, radošums, fiziskās aktivitātes, socializēšanās, sekss).

Lai varētu kontrolēt savu pašsajūtu, kas atkarīga no dopamīna, ir jāiemācās samazināt atkarība no ātrā dopamīna, aizstājot to ar lēno. Mums jāizvēlas iegūt dopamīns no “īstām” lietām, kā mēs to darījām pirms komerctelevīzijas un sociālajiem medijiem, piemēram, mācoties kaut ko jaunu, lasot grāmatas vai nodarbojoties ar rokdarbiem. Jūs jutīsieties daudz labāk nekā tad, ja dopamīnu iegūsiet no seriāliem vai ritinot sociālos medijus. Ātrā un lēnā dopamīna līdzsvaram ikdienā nevajadzētu pārsniegt 20 / 80 attiecību.

Pastaigājieties, spēlējiet galda spēles, risiniet krustvārdu mīklas, lieciet puzles, dejojiet, zīmējiet, būvējiet lego, meditējiet, atpūtieties, apmeklējiet sporta zāli, apgūstiet jaunas lietas, kaut ko ikdienišķu dariet jaunos veidos, turklāt dariet kādu no šīm lietām ik dienas, lai palielinātu savu dopamīna līmeni ilgtermiņā.

Ir jāmācās pārtraukt dopamīna “kraušana kaudzē” jeb multitaskošana, vienlaikus nodarbojoties tikai ar vienu aktivitāti, kā arī tā dozēšana un uzkrāšana ilgākam laikam. Ir jāizšķir iekšējais un ārējais dopamīns, kad par mūsu motivāciju un baudas avotu kļūst pats process nevis sasniedzamais mērķis. Tāpat mums ir jāatrod veidi, kā izvairīties no “dopamīna paģirām” jeb kontrasta starp tā patēriņu ikdienā un brīvdienās, darbā un mājās.

Īpaši būtiska ir ekrānu izmantošanas laika samazināšana. Ekrāni mūs piesaista un liek pavadīt arvien vairāk laika dažādās mobilajās lietotnēs. Īstermiņa dopamīns parasti mūs spēcīgi satver, un to ir grūti atlaist, tāpēc ir nepieciešams izmantot jaunus trikus, lai samazinātu ekrānu laiku. Šeit daži no tiem:

• Melnbaltais ekrāns (iestatiet telefonā melnbalto režīmu un jūs redzēsiet, cik garlaicīgs pēkšņi izskatīsies jūsu ekrāns)

• Samaziniet “slinko ritināšanu” (paceļot telefonu pirms tā atbloķēšanas, padomājiet par to, kāpēc un ko jūs darīsiet, pasakiet to skaļi “tagad es skatīšos Instagram” vai “tagad es lasīšu savus e-pastus”, tad dariet tikai to un pēc tam uzreiz nolieciet telefonu)

• Nelādējiet telefonu guļamistabā (pa nakti novietojiet telefonu citā telpā un mēģiniet nesākt dienu ar telefona pārlūkošanu)

• Izdzēsiet aplikācijas, kurām veltāt visvairāk laika. (kad jūtat, ka jums tās patiešām ir jāizmanto, instalējiet lietotni, lietojiet to saskaņā ar taimeri un pēc tam vēlreiz izdzēsiet, tādējādi samazinot risku, ka jūs to lietosiet bez domāšanas.)

• Atstājiet tālruni mājās pēc iespējas biežāk.

Visvairāk laika mēs pavadām savās smadzenēs, tāpēc mums ir jāparūpējas, lai tā būtu jauka vieta!

Mūsu smadzenes ir lieliskas. Tās smagi strādā, lai mūs pasargātu un uzturētu dzīvus un veselus, taču tās arī apgrūtina mūsu spēju izbaudīt un novērtēt to, kas dzīvē ir lieliski, kā arī apzināties, kā uzlabot šo situāciju. Viens no veidiem, kā mūsu smadzenes mūs uztur dzīvus, ir enerģijas taupīšana, izvēloties vecos, labi zināmos ceļus, nevis jaunus un nezināmus. Taču tas ir prakses jautājums. Mums tās ir jātrenē. Mūsu smadzenēm patīk būt “pareizām”. Ja jūs sakāt, ka ir laba diena, tad smadzenes meklēs lietas, kas pierāda, ka šī diena ir laba diena, kā arī pretējo, tāpēc izvēlieties savus apgalvojumus, jo jūsu smadzenes vienmēr klausās."

Nav komentāru

Komentēt