Kortizols

KORTIZOLS /fokuss, spriedze vai panika?/

Kortizolu mēdz saukt arī par “stresa hormonu”, un lietas, kas izraisa stresu, par stresoriem. Tie var būt psiholoģiski (saistīti ar paša sniegumu, zemu pašvērtējumu utt.), fiziski (skaļi trokšņi, aukstums utt.) vai sociāli (attiecības, kontroles trūkums utt.) Pastāv iekšējie un ārējie stresori. Iekšējie stresori rodas no mums pašiem, kad mēs atkal un atkal domās atkārtojam vienu un to pašu stresaino domu.

Interesants veids, kā aplūkot stresu, ir tāds, ka tas rodas tukšumā starp to, kas mums ir, un to, ko mēs vēlētos, lai mums būtu. Ļoti vienkāršojot, var teikt, ka mums dzīvē ir divi virzītājspēki, sākot ar sāpēm un beidzot ar baudu. Kortizols liek mums bēgt no sāpēm un visbiežāk ir izteikts formā “man vajag”, bet dopamīns tiek uzskatīts par dominējošo virzītājspēku, kas noved mūs līdz baudai, un šādos gadījumos mēs mēdzam teikt “es vēlos”.

Dopamīns jebkuru notikumu liek izjust ar prieku un pozitīvi, tā samazinot stresa līmeni, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir atrast īstu un patiesu motivāciju tam, ko mēs darām, pretējā gadījumā pastāv liela iespēja, ka mūsu dominējošais virzītājspēks būs nevis dopamīns, bet kortizols un stress, un rezultāts ne tuvu nebūs tik iepriecinošs un ilgstošs.

Stress nelielos daudzumos ir dzīves enerģija un eliksīrs, taču vairums no mums ir pakļauti ilglaicīgam stresam, un šim neveselīgajam dzīvesveidam ir nelabvēlīga ietekme gan uz mūsu mentālo, gan fizisko veselību, radot iekaisuma procesus u.tml. Stresam, kā fiziskam, tā psihiskam, ir divkārt negatīva ietekme uz serotonīnu un mūsu garīgo veselību. Ķermenim mūsu izdzīvošana, veltot visu enerģiju iekaisumu ārstēšanai, ir svarīgāka nekā stabils un pozitīvs garastāvoklis, tāpēc ir īpaši svarīgi pašiem parūpēties par stabilu serotonīna līdzsvaru.

STRESA SAMAZINĀŠANAI

*Stresa karte (uzrakstiet sava stresa avotus un sašķirojiet tos pa kategorijām: varu atbrīvoties, varu atrisināt un nezinu, ko darīt)

*Meditācija (pazemina kortizola līmeni, skaidrākas domas, labāks kontakts ar emocijām)

*Oksitocīns (palielinot oksitocīna līmeni, ievērojami samazinās kortizola līmenis)

*Fiziskās aktivitātes (fiziskās aktivitātes ir jāpadara par dzīvesveidu, jo tās mūsu smadzenēs palielina noturību pret stresu; jāizvērtē - intensīvas vai mierīgas, taču tām jābūt konsekventām)

*Elpošanas tehnikas (fizioloģiskā nopūta)

*Maldīgas patiesības

Mūsu smadzenes agrīni rada “patiesības”, lai daļēji automatizētu mūsu emocijas un atturētu mūs no sāpēm, taču mēs tās varam mainīt un lauzt vecos ierobežojumus:

• Identificējot vecās un ieraugot jaunas-pretējas patiesības
• Jaunu (pareizāku, alternatīvu) patiesību un salīdzinājumu radīšana
• Ieradumu maiņa

*Perspektīvas un rīcības modeļa maiņa

Pārdefinējam savu stresa sajūtu uz pozitīvu nevis negatīvu. Jo vairāk negatīvas kritikas mēs paši sev atkārtojam, jo vairāk mūsu smadzenes domā, ka tā ir svarīga detaļa, kas tām jāatceras, lai mēs izdzīvotu, un tādējādi tā kļūst par patiesību. Tieši tāpēc ir svarīgi lauzt šīs rīcības modeli un neļaut savai domu gaitai veikt visu ceļu.

Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi | Dāvids JP Filipss

Nav komentāru

Komentēt